Vitamīni uzturā

Uz Sākumu / Pareizs Uzturs un Dzīvesveids / Vitamīni un Minerālvielas / Vitamīni

Vitamīni mūsu uzturā


Kāzu Pakalpojumu Katalogs

Lai arī vitamīni nesatur kalorijas, tie ir avots vielmaiņas procesiem organismā, kas nodrošina normālu cilvēka augšanu un attīstību. Katram vitamīnam cilvēka organismā ir savs uzdevums un vieta. Cilvēka organisms pats nespēj ražot vitamīnus (izņemot D vitamīnu), tāpēc tie jāuzņem ar ēdienu vai uztura bagātinātājiem.

Atbilstoši uzņemtie vitamīni ķīmisku reakciju rezultātā palīdz ķermenim izmantot kalorijas, lai radītu olbaltumvielas, ogļhidrātus un taukus. Tāpat vitamīni ir iesaistīti šūnu un audu radīšanās procesos un nervu sistēmas funkcionēšanā.

A vitamīns (ķīmiskais nosaukums retinols) nodrošina normālu redzes, ādas un gļotādas funkciju, kā arī ķermeņa augšanu. Vitamīns nodrošina arī organisma neuzņēmību pret infekcijām. Tas atrodams aknās, piena produktos, olās. A vitamīns cilvēka organismā veidojas arī no beta karotīna, ko var uzņemt ar burkāniem vai apelsīniem. Tā trūkums organismā var pasliktināt redzi, radīt gļotādas iekaisumus un infekciju slimības.

B1 vitamīns (tiamīns) nepieciešams normālai centrālās nervu sistēmas un asinsrites sistēmas funkciju nodrošināšanai. Tam ir arī svarīga nozīme ogļhidrātu vielmaiņas procesos. Galvenie B1 vitamīna avoti ir graudaugi, gaļa, raugs, aknas un nieres.

B2 vitamīns (riboflavīns). Tā trūkums rada mutes gļotādas, lūpu sprēgāšanu, redzes traucējumus un dzimumorgānu iekaisumu. To var atrast pienā, olās, raugā, pākšaugos un dārzeņos.

B3 vitamīns (niacīns) ir iesaistīts tauku vielmaiņas procesos. To var sastapt graudos, pupās, riekstos, dzīvnieku olbaltumos.

B6 (piridoksīns) nepieciešams asinsradei un nodrošina līdzsvarotu nervu darbību. Tas atrodams graudos un dzīvnieku olbaltumos.

B12 (kobalamīns) nepieciešams normālai sarkano asins šūnu veidošanās nodrošināšanai. Tas atrodas gaļā, aknās, zivīs, olās, pienā.

C vitamīns (askorbīnskābe) nostiprina vispārējo veselību, uztur mundrumu. Tā deficīts izraisa nogurumu un cilvēka uzņēmību pret slimībām. C vitamīnu satur arbūzi, kāposti, pipari, sīpoli, ķiploki, tomāti, skābenes, salāti, kartupeļi, citroni, apelsīni, ogas, sakņaugi.

D vitamīns (holekalciferols) veicina kaulu augšanu un nobriešanu. Nodrošina veselus zobus. Tā trūkums organismā var izraisīt mīkstus kaulus un zobu sāpes. To satur zivju eļļa, ikri, olas dzeltenums, sviests, kāposti, raugs, piena produkti. Tas veidojas arī cilvēka ādā saules gaismas ietekmē.

E vitamīnam (tokoferols) ir nozīme organisma imūnās sistēmas procesos. Kontrolē asins recēšanas vielas veidošanos, uztur labu asinsriti, regulē tauku un ogļhidrātu maiņu. E vitamīns rodams augu eļļā, raugā, pākšaugos, dzīvnieku taukos, zaļumos.

H vitamīns (biotīns), tāpat pazīstams kā B7vitamīns. H vitamīns palīdz novērst nespēku, ādas iekaisumus, palīdz novērst matu izkrišanu. H vitamīnu satur olas, aknas.

K vitamīnu organismā veido zarnu baktērijas. Tas nepieciešams asins recēšanas procesiem. Ar uzturu to var uzņemt, ēdot svaigus dārzeņus, sojas pupas, raugu, saulespuķu eļļu un tomātus.

Sadarbībā ar alveja.lv

Agnese Marhele @ 2009-10-10 13:04:34

K vitamīns (filohinons)  Atpakaļ     Tālāk  Vitamīnu tabula



Pievienot komentāru:
Vārds:E-pasts:
Komentārs:

    Apskatīt visus komentārus


Dietas plans, Dieta
Dieta, Dietas plans, Pienemties Svara
Uztura specialiste - Agnese Marhele
PowerPoint prezentacija draugiem
Kazu Pakalpojumi - Preceties.lv
Pievienot Favorītiem:
Pievienot Favoritiem - Click here to add this page to your favorites