Pareizs Uzturs un Dietas

veģetārisms

VEĢETĀRISMS bija pazīstams jau senajās kultūrās, bet Eiropā (Lielbritānijā) pirmā veģetāriešu biedrība tika nodibināta 1847. gadā. Sabiedrībā veģetārismu gandrīz nekad netiek uztverts viennozīmīgi. Varbūt tas ir tāpēc, ka tas nekad „nestaigā viens” – veģetārisms tiek saistīts ar reliģiju, misticismu vai kādu īpašu filosofiju. Šobrīd tas ir arī jogas un dažādu ekoloģisku kustību piekritēju atribūts. Kaut gan aizvien biežāk veģetārisms tiek uzskatīts tikai un vienīgi par organisma atveseļošanas praksi, kuram nav nekāda sakara ar īpašu filosofiju.
Veģetāriešu argumenti ir sekojoši –

1. Vitamīni un minerāli. Organisms saņem vairāk minerālu, vitamīnu (C un P grupa), beta-karotīnu un magniju. Bet tas samazina sirds un asinsvadu sistēmas sasliumšanas risku.

2. Enerģētika. Tā kā mums ir mazkustīgs dzīvesveids, cilvēkam pilnīgi pietiek ar to enerģiju, ko viņš saņem no veģetāras pārtikas. Pret to grūti iebilst, jo ir labi zināms, ka cilvēka dzīves ilgums pagarinās, ja viņa ēdien porcijas ir nelielas un vienkāršas.

3. Ētika. Dzīvnieku ciešsanas ir pietiekami svarīgs arguments, lai atteiktos no gaļas.

4. Filosofija. Salīdzinoši cilvēka organizma funkcijas un vajadzības ir vairāk pietuvinātas zālēdājiem ne gaļas ēdājiem dzīvniekiem. Gaļa no dzīvnieku organisma izvadās ātri un neizdala toksnīnus, kamēr cilvēka organismā tas notiek tieši pretēji – process notiek lēni un ar toksnīnu izdalīšanu.

basha.lv