Pareizs Uzturs un Dietas

Uztura nozīme mūsu dzīvē

Mūsdienu civilizētās pasaules straujais dzīves ritms cilvēku (īpaši pilsētnieku) ikdienā ir ienesis daudz pārmaiņu. Esam kļuvuši mazkustīgāki, bieži pārguruši ikdienas stresa, nevis fiziskas slodzes dēj, neregulāri ieturam maltītes, pārmērīgi daudz savā uzturā izmantojam rūpnieciski pārstrādātus, rafinētus pārtikas produktus. Nav brīnums, ka šāda dzīvesveida dēj cilvēki aizvien biežāk saskaras ar tā sauktajām civilizācijas slimībām - paaugstinātu asinsspiedienu, agrīnu aterosklerozi (infarkts, insults), cukurslimību, locītavu un mugurkaula patoloģijām, audzējiem un, protams, aptaukošanos.

Pieminēto slimību izcelsme lielā mērā saistīta ar mūsu ikdienas uzturu. Kā rāda pasaulē un Latvijā veiktās uztura aptaujas, mēs ēdam pārāk daudz tauku, pirmām kārtām dzīvnieku taukus, pārāk daudz dzīvnieku izcelsmes olbaltuma produktus, par daudz saldumu un lietojam par daudz alkohola.

Ļoti gribētos, lai mūsu uztura pirmais bauslis būtu Es ēdu, lai dzīvotu, nevis Es dzīvoju, lai ēstu. Tas, protams, nenozīmē, ka ēdienam nevajadzētu dot prieku, gluži pretēji - ēdienam ir liela loma ne tikai labas pašsajūtas nodrošināšanai, bet tas arī padara mūsu dzīvi patīkamāku. Tomēr kulināriem brīnumiem, vismaz ikdienā, nevajadzētu aizēnot uztura uzņemšanas galveno jēgu - saglabāt veselību.

Uzturam ir vairākas funkcijas: enerģētiskā, plastiska, regulējošā, arī pieminētā baudas un labsajūtas radīšana.

Enerģētisko funkciju - ķermeņa temperatūras uzturēšanu, enerģiju smadzenēm, muskuļiem - visoptimālāk nodrošina pārtikas produktos esošie ogļhidrāti (lielākoties cieti saturošie produkti), arī taukiem šeit ir sava nozīme, bet mazāka.

Nav vēlams, ja enerģijas ieguves nolūkiem jānoārda olbaltumvielas.

Plastisko jeb būvmateriālu funkciju pilda gan olbaltumvielas, gan tauki, gan ogļhidrāti, un svarīgs ir ne tikai to kvantitatīvais lielums, bet arī kvalitatīvais sastāvs. Īpaša nozīme būvmateriālam ir augošā, t. i., bērna organismā, tomēr ne mazāk nozīmīgs tas ir pieaugušiem cilvēkiem, kura organismā notiek nepārtraukti audu un šūnu atjaunošanās procesi. Tēlaini varam cilvēka ķermeni salīdzināt ar ēku. Būvējot māju, vajag gan dažādus ķieģeļus (sienām vienus, bet skurstenim citus), gan dažādus kokmateriālus (grīdai dēļus, jumtam spāres) utt. Tāpat cilvēka organismam vajag olbaltumvielas ar dažādu aminoskābju sastāvu, dažādus taukus (gan piesātinātus, gan mono, gan polinepiesātinātos).

Regulējošās funkcijas nodrošināšanai mums ar uzturu jāuzņem arī virkne vielu, kurām nav enerģētiskas vērtības - vitamīni, minerālvielas, mikroelementi, balastvielas utt. Vienam ikdienā nepieciešamais daudzums ir mērāms gramos, citām - grama simtdaļās vai tūkstošdaļās, bet jāuzņem visas, jo katrai ir sava jēga un nozīme. Piemēram, balastvielas ietekmē gan zarnu trakta darbību, gan holesterīna vielmaiņu. Savukārt vitamīni nepieciešami vielmaiņas bioķīmiskajās reakcijas.

Vēl gribētu atgādināt, ka pieaugušo cilvēku organisma sastāvā ir 65% ūdens, tāpēc dienas laikā izdzertā šķidruma daudzumam un kvalitatīvajam sastāvam ari jāpievērš pietiekama vērība.

Pareizs uzturs ir aktīvs slimību profilakses līdzeklis. Būt slaidam, jauneklīgam, fiziski un garīgi aktīvam - visas šīs lietas lielā mērā atkarīgas no mūsu ikdienas uztura.

Vajadzīga pašu iniciatīva. Neviens ārsts to nevar uzņemties jūsu vietā. Mēs varam dot padomus, kā darīt, bet pareiza uztura organizēšana un labas veselības saglabāšana tomēr ir katra paša rokās.