sports

Uz Sākumu / Sporta Uzturs un Sports / Sports

Sporto un nekaitē veselībai


Kāzu Pakalpojumu Katalogs

Viens no priekšnoteikumiem, lai no fiziskajām nodarbībām gūtu gan fizisku, gan emocionālu labumu, ir attieksme pret to, ko darāt. Darot kaut ko, kas nepatīk, tikai tāpēc, ka tas ir noderīgi veselībai, gandarījumu negūsiet. Tādēļ nepieciešams atrast tādu fiziskās aktivitātes veidu, kurš pašam ļoti patīk un no kura iespējams gūt pozitīvas emocijas.

Lai arī cik ļoti maz ielu vingrotāji treniņos izmanto kājas, tās tomēr ir nepieciešamas kardio treniņiem, kurus visefektīvāk var veikt skrienot.
Jo, lai būtu spēcīgs ķermenis, ir vajadzīgas spēcīgas kājas ne tikai spēcīga augša.

Ir daudz cilvēku kuri sevi uzskata par sportistiem, paskrienot vienu reizi nedēļā, bet tā tomēr nav, lai arī viena reize nedēļā ir ļoti labs sākums.
Pieaugušiem cilvēkiem (18 – 65 gadi) ieteiktais minimums ir 30 minūtes vidējas intensitātes aerobā fiziskā aktivitāte vismaz 5 dienas nedēļā vai arī 20 minūtes augstas intensitātes aerobā aktivitāte 3 dienas nedēļā. Taču arī laika ziņā īsākas fiziskās aktivitātes, piemēram, tikai 15 minūšu garumā, labvēlīgi ietekmē veselību. Galvenais ir dienā veikto kopējo fizisko aktivitāšu ilgums.

Pulss

Viena no iespējām kontrolēt slodzes intensitāti ir regulāri pulsa mērījumi fiziskās aktivitātes laikā. Miera stāvokļa pulsu mēra no rīta, pēc pamošanās, nosakot sitienu skaitu 15 sekundēs, reizinot to ar 4. Dienas laikā pulsa izmaiņas ietekmē gan fiziskā, gan emocionālā slodze. Treniņu slodzes kontrolei svarīgi zināt maksimālo pulsa biežumu. 
maksimālais pulsa biežums = 220 - vecums (gados)

Sākotnēji slodzei nevajadzētu pārsniegt 60% no maksimālā pulsa. Fizisko slodžu trenējošo efektu var panākt, strādājot pulsa robežās 60 - 85% no maksimālā.
Elpošana

Fizisko aktivitāšu laikā izmainās arī elpošanas ritms. Jāseko, lai tas būtu vienmērīgs. Pieaugot fiziskās aktivitātes intensitātei, arī elpošana kļūst straujāka. Ieelpai vajadzētu būt caur degunu, izelpai caur muti. Nepareizas elpošanas rezultātā var tikt kairināta kakla gļotāda, kā rezultātā var rasties akūts iekaisums. Ja nav iepriekšējas pieredzes regulārām fiziskām nodarbībām, pirmajās reizēs savām sajūtām un ķermeņa reakcijām jāpievērš īpaši liela uzmanība - ar laiku izjutīsiet un iemācīsities dozēt slodzi dabiski.

Atgūšanās pēc fiziskas slodzes

Normālas pašsajūtas atjaunošanās pēc fiziskas slodzes katram indivīdam var būt atšķirīga. Pēc sporta aktivitātēm vajadzētu pasekot, cik ātri pulss atjaunojas tādā pašā līmenī kā pirms nodarbības. Vēlme strauji un intensīvi uzsākt fiziskas aktivitātes svaigā gaisā var radīt pārpūli gan lokāli (skart dažādas kustību - balsta aparāta daļas, piemēram, saites, muskuļus, locītavas), gan vispārēji. Pārpūle var izpausties kā pašsajūtas pasliktināšanās, pastiprināta nogurdināmība, noskaņojuma svārstības, miega un ēstgribas traucējumi, nepatīkamas sajūtas dažādās ķermeņa daļās, fizisko darbaspēju samazināšanās. 
Šķidruma lietošana

Arī pie mērenas fiziskas slodzes organisms stundas laikā var zaudēt pat līdz 1 l šķidruma, kas izdalās elpojot un sviedru veidā. Ja šķidruma daudzums netiek atjaunots, fiziskās darbaspējas krietni samazinās. Šķidruma zudums var būt lielāks ilgstoša treniņa laikā, karstā un saulainā laikā, arī vējainos, mitros un aukstos laika apstākļos, mazāk trenētiem cilvēkiem, arī aktivitātei vai laika apstākļiem neatbilstoši izvēlēta apģērba gadījumā.  Katram organismam ir individuālas vajadzības pēc šķidruma. Ja ir vēlēšanās precīzi sekot šķidruma zudumam treniņa laikā, var nosvērties pirms un pēc treniņa. Ja svara starpību pareizina ar 1,5 ,iegūsiet aptuveno šķidruma daudzums ml, ko vajadzētu atjaunot (150% no zaudētā).  Kopējo ikdienā patērējamo šķidruma daudzumu (aptuveni 2500 ml) vajadzētu uzņemt vienmērīgi visas dienas laikā. Lai novērstu organisma atūdeņošanos, vēlams padzerties jau laicīgi pirms treniņa. Nelielus šķidruma daudzumus var dzert arī treniņa laikā, bet pēc treniņa vajadzētu atjaunot zaudēto šķidruma daudzumu. Nevajadzētu dzert strauji lielus šķidruma daudzumus, labāk to darīt regulāri nelielos apjomos, lai novērstu diskomfortu un nepatīkamas sajūtas vēderā, kā arī nekairinātu mutes un deguna dobumus. Dzēriena temperatūrai vajadzētu būt mērenai - ne pārāk karstai, ne aukstai. Var lietot parastu ūdeni vai minerālūdeni, tēju vai dabīgus dzērienus.

Materiālu sagatavoja: Jānis Vītols

www.ieluvingrosana.lv

Agnese Marhele @ 2011-02-03 08:48:33

Slēpošana  Atpakaļ     Tālāk  Sports – prieka avots



Pievienot komentāru:
Vārds:E-pasts:
Komentārs:

    Apskatīt visus komentārus


Dietas plans, Dieta
Dieta, Dietas plans, Pienemties Svara
Uztura specialiste - Agnese Marhele
PowerPoint prezentacija draugiem
Kazu Pakalpojumi - Preceties.lv
Pievienot Favorītiem:
Pievienot Favoritiem - Click here to add this page to your favorites