Pareizs Uzturs un Dietas

Sparģeļi slaidumam

Sparģeļos ir 95 procenti ūdens, daudz vērtīgu minerālvielu un vitamīnu. Tie lieliski der ka novājēšanas līdzeklis, kas pēc svētkiem var palīdzēt atgūt „slaido līniju.” Lai veiktu gremošanas procesu, ķermenim nepieciešams patērēt daudz vairāk kaloriju, nekā sparģeļi spēj sniegt, tādēļ var uzskatīt, ka sparģeļos kaloriju daudzums ir ar mīnusa zīmi.

      Sparģeļi ir daudzgadīgi liliju dzimtas augi. Tos audzē arī kā dekoratīvus augus krāšņā zaļuma dēļ, bet sparģeļu galvenā īpašība ir augstā un diētiskā uzturvērtība. Uzturā izmanto 20 – 25 garos asnus, kuros ir ābolskābe, asparagīnskābe, kalcijs, dzelzs, kālijs, olbaltumvielas, flavonīdi, kālijs, magnijs, nātrijs, ēteriskās eļļeas fosfors. Sparģeļi ir arī augstvērtīgs folskābes avots, bagātīgi satur provitamīnu A, kā arī C, B1, B2, B6, un K vitamīnus.

Latvijā var iegādāties importētus sparģeļus kā arī Latvijā audzētus. Īstā sparģeļu sezona sāks aprīļa beigās un ilgst līdz jūnija vidum.

Zaļo sparģeļu dzimtene ir Francija. Tie garšo līdzīgi brokoļiem un, pateicoties augstajam hlorofila saturam, tajos ir vairāk C vitamīna un minerālvielu nekā baltajos sparģeļos. Zaļie sparģeļi nav jāmizo, un arī sutināšanas laiks tiem ir īsāks(apm. 10 min).Baltie sparģeļi jāmizo no galviņas uz leju, jo rūgtās vielas sakrājas galvenokārt sparģeļa galā, tādejādi no tām ir vieglāk izvairīties.

Uzturā sparģeļu asnus lieto līdzīgi ziedkāpostiem: vāra, grilē, pievieno salātiem, zupām un sautējumiem, bet konservēti sparģeļi var aizstāt svaigus. No sparģeļiem iespējams pagatavot gardas krēmzupas, omletes, tie labi garšo kopā ar kausētu sviestu, Parmesan sieru.