Pareizs Uzturs un Dietas

Regulāra svēršanās

Tā dod iespēju noteikt, vai ar uzturu saņemtais enerģijas daudzums ir optimāls. Nemainīgs svars norāda, ka uzņemtā enerģija atbilst patērētajai. Sveroties ik nedēļas un pēc vajadzības nedaudz pamainot ēdienu, iespējams koriģēt savu ķermeņa svaru. Ķermeņa svaru var noteikt arī pēc citām metodēm. Orientējoši svara pieaugumu nosaka, aprēķinot normālo svaru pēc Broka indeksa. Saskaņā ar to, normāls ķermeņa svars kilogramos ir vienāds ar auguma cm skaitu 100. Novirze par 10 – 15 % no iegūtā skaitļa norāda uz cilvēka atšķirīgo ķermeņa uzbūvi. Ja skaitlis atšķiras vairāk nekā par 20 %, jāsāk uztraukties par organismam neatbilstošu masu.

Istabas svari ne vienmēr ir precīzi. Drukni cilvēki uzskata, ka svari ir neobjektīvi, bet tieviem, vieglas miesas būves tipa cilvēkiem tie glaimo. Mūsdienās diezgan objektīvi savu Ķermeņa masas indekss (ĶMI) , pēc kura ir izdalītas dažādas svara klases.

Novērtējiet sava svara atbilstību labas pašsajūtas kritērijiem, nosakiet Ķermeņa masas indeksu!(ĶMI)

To aprēķina sekojoši : ķermeņa masu kilogramos dala ar cilvēka garumu metros, kāpinātu kvadrātā.

Piemērs. 182 cm garš cilvēks sver 79 kg.

1,82 m kvadrātā ir 3, 31

ĶMI = 76 kg: 3,31 = 22, 9

Ja ĶMI mazāks par 18, svars ir nepietiekams. Palielinot ķermeņa masu, uzlabosies arī pašsajūta un darbaspējas. Ieteicams kalorijām bagāts uzturs. Indekss robežojās no 19 līdz 25 liecina par normālu svaru, 26 – 30 – par nelielu aptaukošanos. Ieteicams samazināt ķermeņa svaru, lai izvairītos no slimšanas ar tādām vielmaiņas slimībām kā Diabetes mellitus (cukurslimība), podagra vai tauku vielmaiņas traucējumiem.

ĶMI, kas lielāks par 30, no medicīniskā viedokļa liecina par riskantu lieko svaru. Nepieciešams to samazināt.