Atsauksmes
Šajā mājas lapā atradu ļoti daudz lietderīgas informācijas un padomus. Recepšu sadaļā piemeklēju sev ļoti pieņemamas receptes. Domāju šī mājas lapa mūs turpmāk varētu iepazīstināt ar pareizu uzturu un dzīvesveidu!- Modele -
![]() |
| Uz Sākumu / Pareizs Uzturs un Dzīvesveids / Dažādas interesantas lietas |
Olas - uzzini vairāk par tām![]() Vidēji viena ola sver 60-75 g. Dzeltenuma olā ir gandrīz divas reizes mazāk nekā baltuma. Dažāds ir olas baltuma un dzeltenuma. Olas dzeltenumā ir apmēram par trešdaļu vairāk minerālvielu nekā baltumā. Tauki sakoncentrēti gandrīz tikai olas dzeltenumā. Olas ir loti labs olbaltumvielu avots. Olas dzeltenumā ir daudz holesterīna, tāpēc tās tiek liegtas ar aterosklerozi sirgstošiem cilvēkiem. Tomēr pētījumos noskaidrots, ka svarīgs ir ne vien holesterīns, bet arī tā daudzuma attiecība ar lecitīnu, kas iedarbojas pretēji holesterīnam. Noskaidrots, ka olas dzeltenumā ir gandrīz 4 reizes vairāk lecitīna nekā holesterīna. Lecitīna daudzums olas dzeltenumā var sasniegt 10%, holesterīna - 2% (3 olu dzeltenumi sver apmēram 60 g). Lecitīns ir fosfatīds, tātad olas dzeltenums ir viegli izmantojamā organiskā fosfora avots. Citu minerālvielu, izņemot dzelzi, dzeltenumā nav daudz (dzelzs 1,2-3 mg%). Olas dzeltenums ir lielisks A vitamīna avots sevišķi tad, ja vistas uzturas ārā un lieto zaļos augus. Turklāt olās ir D vitamīns, E vitamīns un neaizstājamās taukskābes. B grupas vitamīni olds ir nelielā daudzumā,. vairāk ir B2 (0,3-0,4 mg%), galvenokārt olas dzeltenumā. Mīksti vārītas olas nerada kuņģim gremošanas traucējumus. Lēnāk pārstrādājas cieti vārītas un jēlas olas. Bez tam jēlā olas baltumā atrodas avidīns, kas inaktivē B grupas vitamīnu biotīnu. Olas izraisa skābas novirzes organismā, tādē1 tās jāēd kopā ar dārzeņiem, kartupeļiem, kas satur balastvielas un virza vielmaiņu uz sārmaino pusi. Padomi par olām |
| Agnese Marhele @ 2009-09-21 16:14:37 |
|
Pievienot komentāru:
| ||||||












