Kivi
Kivi dzimtene – Ķīna. Vēlāk kivi audzē Jaunzelandē. Nevelti kivi tiek dēvēts par – ķīniešu ērkšķogu, vēlāk Jaunzelandē to nodēvēja par kivi – par godu Jaunzelandes nacionālajam putnam. Mūsdienās kivi audzē gan Itālijā, gan Francijā, gan Čīlē, gan Japānā un, protams, Jeruzalemē. Zem pūkainā, gaišbrūnā kivi apvalka slēpjas skaists dzeltena vai zaļa mīkstuma raksts. Mīkstuma garša ir diezgan maiga, taču atspirdzinoša. Ja brokastīs nav vēlmes ēst olas, tad olu trauciņā var ielikt kivi. Kivi ir ļoti labs kālija, magnija, vara un fosfora avots. Kivi ir arī labs šķiedrvielu avots, kas palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs. Šķiedrvielas palīdz izvadīt kaitīgās vielas, notiek organisma attīrīšanās process. Kivi satur C vitamīnu vairāk nekā apelsīni. Zaļš kivi satur enzīnus, kas ļauj ļoti ātri nogatavotues citiem augļiem, ja tos ieliek vienā traukā ar kivi. Šo enzīnu dēļ ar augļiem iespējams mīkstināt gaļu. Taču kivi saldējums neizdodas, jo šo enzīmu dēļ piena produkti savelkas un neļauj želantīnam sastingt. Kivi nav ieteicams lietot cilvēkiem, kam ir nierakmeņi vai žultsakmeņi. | 
Mājas lapā īsi un konkrēti aprakstīts par to, kas cilvēkiem būtu jāzina, lai uzturētu sevi formā, būtu fiziski veseli, skaisti un apmierināti ar sasniegtajiem rezultātiem. Galvenais lai pats cilvēks ikdienā neaizmirstu rūpēties par savu ķermeni. Cilvēki, kuriem ir mērķis notievēt noder informācija par visdažādākā veida diētām, to plusiem un mīnusiem.
