Pareizs Uzturs un Dietas

Karstie dzērieni ziemas aukstumā

      Organisma ūdens krājumi nemitīgi jāpapildina, jo tie ik brīdi pa dažādiem ceļiem izsīkst. To aizmirstot , nodarām pāri savai veselībai.

      Pieaugušam cilvēkam diennaktī jāuzņem vismaz 2,5-3 litri ūdens. Vasarā pat vairāk- līdz pieci litri, jo karstumā, aktīvāk kustoties, ķermenis pastiprināti zaudē ūdeni. Apmēram 200-400ml ūdens vielmaiņas procesā organisms saražo pats- to sauc par endogēno jeb iekšējo ūdeni. Gandrīz litru šķidruma uzņemam ar ēdienu, jo ūdens ietilpst jebkurā pārtikas  produktā- pat sausiņā ir 14% ūdens. Lielisks ūdens avots ir arī tā sauktie šķidrie ēdieni, ko tautā mēdz dēvēt par dzērieniem: piens, kefīrs ,paniņas, rūgušpiens utt. pārējais ūdens jāuzņem ar dažādiem dzērieniem: ūdeni, kafiju, tēju, zāļu novārījumu, sulām utt.

      Vasarā šos nosacījumus ievērot ir vieglāk, jo karstā laikā vairāk slāpst. Turpretī ziemā slāpju sajūta nav tik izteikta un, šķiet, arī dzērienu izvēle ir krietni ierobežota. Aukstā ,mitrā laikā par ūdeni un minerālūdeni pat domāt negribas. Kārojas pēc kaut kā ugunīgi karsta un uzmundrinoša, kas sasildītu gan miesu, gan dvēseli.

      Karstie dzērieni…

• zāļu novārījumi- kas ir garšīgi un veselīgi.
• Melnā un zaļā tēja – aukstā laikā labi garšos arī melnā un zaļā tēja. Tiesības saukties šajā vārdā ir vienīgi tējas augam, no kā iegūst zaļo un melno tēju. Abas tējas pagatavo no šī auga lapām, taču melnās tējas pārstrādes process ir nesaudzīgāks, un tā gaitā būtiski samazinās vai pat zūd liela daļa bioloģiski aktīvo vielu: mikroelementu, vitamīnu, organisko skābju. Tāpēc zaļā tēja ir daudz vērtīgāka par melno tēju.

Lai gan zaļā un melnā tēja satur kofeīnu vienādā daudzumā, no zaļās tējas tas organismā uzsūcas apmēram par pusi mazāk nekā no melnās. Tāpēc ne pārāk stipru zaļo tēju var lietot neierobežotā daudzumā, turpretī melno tēju nevajadzētu izdzert vairāk kā litru dienā.

• Uzlējumi uz ogām un karsti “zaptsūdeņi”. Aromātiski, garšīgi un ārstnieciski ir uzlējumi uz ogām: “sabakātas” svaigas dzērvenes vai brūklenes vai žāvētas pīlādžogas aplej ar karstu  ūdeni. Ne mazāk vērtīgi ir tā sauktie “zaptsūdeņi”: 1-1,5 ēdamkarotes ievārījuma aplej ar 300-400 ml ūdens.
• Kompoti un ķīseļi. Kompotā var savārīt gan svaigus, gan žāvētus augļus un ogas. Pievienojot nedaudz kartupeļu miltu, iegūstam biezāku dzērienu- ķīseli. Arī kompotus un ķīseļus var dzert karstus. Tie tik ātri neatdziest – jo biezāks dzēriens, jo ilgāk tas saglabā siltumu. Tos var arī atsildīt.
• Karstā apelsīnu sula – 2/3 sulas atšķaida ar 1/3 ūdens un uzkarsē līdz šķidrums sāk burbuļot. Ļoti garšīga ir apelsīnu sula, no kuras iegūst rūgteni saldu un ļoti aromātisku dzērienu.
• Groks – tautā populārs ir groks, kas ,laikus izdzerts, efektīvi palīdzēs novērst saaukstēšanās sekas vai vīrusu infekcijas slimības sākuma stadijā. Lielā krūzē sajauc 1,5 – 2 ēdamkarotes ievārījuma ar 50-60 gramiem 40-50 grādu alkohola. Turpinot maisīšanu, lēnām pielej karstu ūdeni, tēju vai kafiju. Tā alkohols nenostājas virspusē, bet tiek iejaukts dzērienā, un bieži vien pēc garšas un smaržas alkohols nav jūtams. Vislabāk ir izvēlēties upeņu vai aveņu ievārījumu, jo šīm ogām piemīt ārstnieciskas īpašības.

Karsta dzēriena baudīšanu vajadzētu pārvērst par rituālu: karstā krūze, kas sasilda rokas, karstie un smaržīgie tvaiki sejā, silta un aromātiskā dzēriena radītā labsajūta un patīkama noskaņa!