Pareizs Uzturs un Dietas

Kāposti

Kāpostu dzimtene ir Eirāzija, bet lielākā daļa kāpostu sugu cēlušās Vidusjūras apkārtnē. Īpaši iecienīts grieķiem bija lapu kāposts.

Sarkanie kāposti tiek uzskatīti par visvērtīgākiem kāpostiem. Tajos ir 4 reizes vairāk antioksidantu, gan C vitamīna nekā baltajos galviņkāpostos.

Ar kāpostiem ir saistīts arī ļoti daudz ticējumu un to ārstnieciskās īpašības ir bijušas zināmas jau sen. Vēl VI gadsimtā Pitagors rakstīja, ka „kāposti uztur gara možumu, jautrību un labu garastāvokli.”

Kāposti ir ļoti svarīgs A, C, K un U vitamīnu avots (tur ir vairāk C vitamīna nekā apelsīnos vai mandarīnos). Tie satur kāliju, fosforu, dzelzi.

Kāposti satur pienskābi, kas labi palīdz cukura diabēta slimniekiem. Tautas medicīnā šo dārzeni izmanto kuņģa čūlas, kolītu un kuņģa atonijas ārstēšanā kā arī pie aknu un žultspūšļa saslimšanām.

Kāpostus ēdienkartē var iekļaut visu cauru gadu unu tie ir īpaši ieteicami cilvēkiem gados, kā arī tiem, kas sirgst ar dažādām hroniskām kaitēm.

Ļoti veselīgs ir svaigu kāpostu lapu novārījums. Novāra kāpostu lapas vienādās daļās ar ūdeni un dzer pa 100 ml 4 – 6 reizes dienā.

Ja ir bijusi vēdera dobuma operācija, tad gan no kāpostu lietošanas kādu laiku labāk atteikties.

Kāpostos ir maz kaloriju.

100 gramos kāpostu ir 25-30 Kal, 6 g ogļhidrātu un 1 g olbaltumvielu.

Kāposti satur:

90 % ūdens

C vitamīnu (Pat vairāk nekā citronos)

P vitamīnu (uzlabo aknu darbību)

B1, B2, B6 vitamīnus

Kāliju.

Dzelzi,

Kalciju,

Fosforu

Folijskābi (īpaši nepieciešama grūtniecēm augļa attīstībai, jaunajām māmiņām)

Šķiedrvielas

Glikozi

Fruktozi

Kāpostu sula ir īpaši ieteicama gastrīta, kuņģa čūlas ārstēšanai, aknu un žultspūšļa slimībām, kā arī profilaktiski pret aterosklerozi, cukura diabēta un pret aptaukošanos.

Kāposts satur vielas ar spēcīgu pretvēža iedarbību.

Novērots, ka cilvēki, kas izvēlas kāpostus savā ēdienkartē mazāk cieš no ļaundabīgiem audzējiem.

Ieteicams visvairāk lietot tieši svaigus kāpostus, jo tajos ir visvairāk vitamīnu un minerālvielu. Tos vari lietot arī sautētus, skābētus un citādi pagatavotus, tikai rēķinies, ka daļa šo vielu samazināsies.

Vārīti un sautēti kāposti uzlabo redzi, veicina miegu, palīdz hroniska klepus un kuņģa iekaisumu gadījumos.

*Kad sautējiet kāpostu tīteņus, nelejiet daudz ūdens vai buljona – tīteņi iznāks negaršīgi un ūdeņaini.

*No sarkanajiem kāpostiem sanāk zila zupa un kartupeļi arī nokrāsojas zili, izskatās pavisam neapetelīgi, labāk tos izmatot svaigā veidā.

*Borščs sanāk garšīgāks, ja izvāra un nevajag noņemt no sitās plīts, lai siltumā atdziest.

Recepte miegam un pret krākšanu:

Uz glāzi kāpostu sulas iejauciet 1 ēdamkaroti medus. Šis ir ļoti iedarbīgs līdzeklis.