Atsauksmes
Mājas lapā īsi un konkrēti aprakstīts par to, kas cilvēkiem būtu jāzina, lai uzturētu sevi formā, būtu fiziski veseli, skaisti un apmierināti ar sasniegtajiem rezultātiem. Galvenais lai pats cilvēks ikdienā neaizmirstu rūpēties par savu ķermeni. Cilvēki, kuriem ir mērķis notievēt noder informācija par visdažādākā veida diētām, to plusiem un mīnusiem.- Modele -
![]() |
| Uz Sākumu / Produkti / Gaļa |
Ieskats pētījumos, kuri atklāj gaļas nelabvēlīgo ietekmi uz veselību![]() Informācija sakārtota pēc pētījumu publicēšanas datuma dilstošā secībā. 1. Saskaņā ar dāņu pētījumu gaļas lietošana uzturā ievērojami palielina risku saslimt ar krūts vēzi: katri 25 grami no kopējā gaļas un gaļas produktu daudzuma, ko ik dienas apēd sieviete, risku saslimt ar krūts vēzi paaugstina par 9 procentiem, katri 25 grami sarkanās gaļas – par 15 procentiem, un katri 25 grami pārstrādātas gaļas – par 23 procentiem. 2. Izanalizējot 7 tūkstošus pētījumu, kārtējo reizi tika apstiprināta cieša saistība starp gaļas lietošanu uzturā un paaugstinātu risku saslimt ar dažādām vēža slimībām, tāpat tika gūts apstiprinājums daudzu augu valsts produktu nozīmīgajai lomai vēža profilaksē. Balstoties uz šiem zinātniskajiem datiem, eksperti iesaka visas maltītes balstīt uz augu valsts produktiem, ēst pēc iespējas vairāk dārzeņu, augļu un pākšaugu, samazināt gaļas patēriņu un pilnībā atturēties no desu, cīsiņu u.tml. gaļas produktu, kā arī no žāvētas, kūpinātas un salītas gaļas lietošanas uzturā. 3. Spānijā veiktā pētījumā par hlororganisko pesticīdu klātbūtni cilvēku organismā un uzturu tika atklāts, ka hlororganisko pesticīdu klātbūtne cilvēku asinīs visciešāk saistīta ar gaļas, zivju, olu un piena produktu patēriņu. 4. Uz kolonoskopiju un pacientu intervijām balstītā pētījumā, kuru veica Tenesī štatā (ASV) un kurā piedalījās 1028 kolorektālā (tievās un resnās zarnas) vēža pacienti, tika secināts, ka liels gaļas, it īpaši sarkanās gaļas, patēriņš palielina kolorektālā vēža risku. 5. Pētot saistību starp ksenobiotiķus saturošas liellopu gaļas ēšanu grūtniecības laikā un spermas kvalitāti piedzimušajos zēnos, pētījumā, kurā piedalījās nepilni četri simti sieviešu no piecām ASV pilsētām, konstatēts, ka tiem vīriešiem, kuru mātes grūtniecības laikā ēda daudz liellopu gaļas, ir par 24% zemāka spermas koncentrācija un trīsreiz lielāks neauglības risks nekā vīriešiem, kuru mātes grūtniecības laikā ēda maz liellopu gaļas. 6. Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 30 tūkstoši Melnburnas iedzīvotāju, tika konstatēta saistība starp uzturu un 2. tipa diabētu: gaļas un ar taukiem bagātu produktu lietošana palielina diabēta risku, savukārt vārītu dārzeņu lietošana uzturā – ievērojami samazina saslimšanas risku. 7. Apkopojot 29 pētījumu rezultātus, kuri publicēti laikā līdz 2006. gada martam, tika apstiprināta hipotēze, ka gaļas ēšana ir saistīta ar palielinātu tievās un resnās zarnas vēža risku. Iegūtie vidējie dati liecina, ka to cilvēku grupā, kuri ēda visvairāk sarkanās un pārstrādātas gaļas, bija attiecīgi par 28 un 20 procentiem lielāks kolorektālā vēža risks, salīdzinot ar grupu, kura gaļu patērēja vismazāk. 8. Izanalizējot 15 pētījumus par saistību starp pārstrādātas gaļas lietošanu uzturā un kuņģa vēzi, kas publicēti laikā līdz 2006. gada martam, tika apstiprināta hipotēze,ka pārstrādātas gaļas ēšana ir saistīta ar paaugstinātu kuņģa vēža risku. 9. Pētījumā, kas tika veikts Zviedrijā un kurā piedalījās vairāk nekā 61 tūkstotis sieviešu, tika atklāts, ka pārstrādātas gaļas lietošana uzturā palielina risku saslimt ar kuņģa vēzi. Salīdzinot grupu, kurā gaļa tika lietota visvairāk, ar grupu, kurā gaļu lietoja vismazāk, tika konstatēts, ka pirmajā grupā risks saslimt ar kuņģa vēzi ir par 66 procentiem lielāks. 10. Šī paša pētījuma ietvaros, apsekojot vairāk nekā 61 tūkstoti zviedriešu, tika secināts, ka sarkanās gaļas patēriņš palielina risku saslimt ar aizkuņģa dziedzera vēzi. To sieviešu grupā, kuras ēda visvairāk gaļas, risks saslimt ar aizkuņģa dziedzera vēzi bija par 77 procentiem lielāks nekā grupā ar vismazāko gaļas patēriņu. 11. Minētajā Zviedrijas pētījumā tika konstatēta vēl kāda saistība starp gaļas lietošanu uzturā un vēzi: tām sievietēm, kuras ik dienu lietoja 94 vai vairāk gramus sarkanās gaļas, bija divreiz lielāks risks saslimt ar resnās zarnas distālās daļas vēzi nekā sievietēm, kuras ēda mazāk par 50 gramiem gaļas dienā. 12. Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā pusmiljons cilvēku no visas Eiropas, tika atklāta cieša saistība starp gaļas patēriņu un kuņģa vidusdaļas un lejasdaļas vēzi. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, kopējam gaļas patēriņam pieaugot par 100 gramiem dienā, kuņģa vēža risks pieaug par 252 procentiem, savukārt, ja cilvēka kuņģī atrodas baktērija Helicobacter pylori, tad, kopējam gaļas patēriņam pieaugot par 100 gramiem dienā, risks saslimt ar kuņģa vēzi pieaug pieckārtīgi. 13. Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 4 tūkstoši amerikāņu vecumā līdz 30 gadiem, tika apstiprināta hipotēze, ka augu valsts pārtikas produkti labvēlīgi ietekmē asinsspiedienu, savukārt gaļas lietošana uzturā palielina paaugstināta asinsspiediena risku. 14. Apsekojot vairāk nekā 190 tūkstošus dažādu tautību cilvēkus, tika konstatēta saistība starp gaļas ēšanu un aizkuņģa dziedzera vēzi: to cilvēku grupā, kuri ēda visvairāk pārstrādātas gaļas, risks saslimt ar aizkuņģa dziedzera vēzi bija par 68 procentiem lielāks nekā grupā ar vismazāko gaļas patēriņu, savukārt sarkanās un cūkas gaļas lietošana uzturā saslimšanas risku palielināja par 50 procentiem. 15. Piecus gadus ilgušā pētījumā desmit Eiropas valstīs, kurā piedalījās 478 tūkstoši iedzīvotāju, tika secināts, ka liels sarkanās un pārstrādātas gaļas patēriņš palielina tievās un resnās zarnas vēža risku par 35 procentiem. 16. Vācijas Vēža izpētes centra veiktā pētījumā, kura ietvaros vairāk nekā 20 gadu garumā tika novēroti nepilni 2 tūkstoši cilvēku, kuri ēda maz gaļas vai bija veģetārieši, tika konstatēts, ka minimāla gaļas ēšana vai pilnīga atteikšanās no gaļas lietošanas uzturā apvienojumā ar veselīgu dzīvesveidu ievērojami palielina dzīves ilgumu. Pētījuma dalībnieku vidū mirstība bija par 41 procentu zemāka nekā pārējā sabiedrībā. Pētījuma rezultāti atklāja, ka cilvēkiem, kuri rūpējas par savu veselību un neēd gaļu vai dara to minimāli, ir mazāks risks saslimt, it īpaši ar sirds un asinsvadu slimībām un vēzi. 17. 14 gadus novērojot nepilnus 70 tūkstošus sieviešu, tika atklāts, ka sarkanās gaļas un pārstrādātas gaļas lietošana uzturā palielina risku saslimt ar 2. tipa diabētu. Izanalizējot konkrētus produktus, lielākais riska pieaugums tika konstatēts bekona lietošanai uzturā – ik dienu apēdot vienu bekona porciju, risks saslimt ar 2. tipa diabētu pieauga par 73 procentiem. 18. Izanalizējot vairāk nekā 20 gadu garumā publicētus pētījumus, secināts, ka uztura režīmi, kas balstīti uz augu valsts pārtikas produktiem un kuros nav gaļas, sniedz vairākas svarīgas priekšrocības: mazāks hronisku deģeneratīvu slimību, aptaukošanās un pāragras nāves risks, kā arī mazāks risks saslimt ar asinsrites slimībām, diabētu un daudzām vēža formām. 19. Izanalizējot 6 pētījumus par saistību starp gaļas ēšanu un dzīves ilgumu, tika konstatēts, ka 4 pētījumos ļoti mazs gaļas patēriņš ir saistīts ar nozīmīgu mirstības samazinājumu un dzīves ilguma pieaugumu, piektajā pētījumā šī saistība nebija statistiski nozīmīga, bet sestajā pētījumā šāda saistība netika atklāta. 20. 8 gadus novērojot vairāk nekā 90 tūkstošus amerikāņu sieviešu, tika secināts, ka dzīvnieku tauku patēriņš, galvenokārt no sarkanās gaļas un trekniem piena produktiem, pirmsmenopauzes vecumā palielina risku saslimt ar krūts vēzi. 21. Pētījumā par uztura saistību ar olnīcu vēzi, kas tika veikts Itālijā un kura laikā apsekoja 1031 olnīcu vēža pacienti, tika konstatēts, ka no aplūkotajiem produktiem risku saslimt ar olnīcu vēzi visvairāk – par 53 procentiem – palielina sarkanās gaļas lietošana uzturā, savukārt slimības risku visvairāk samazina svaigu dārzeņu ēšana. 22. Pētījumā par Kalifornijas septītās dienas adventistiem, kurā piedalījās vairāk nekā 34 tūkstoši cilvēku, tika secināts, ka cilvēka izvēles attiecībā uz uzturu, fiziskajām aktivitātēm un smēķēšanu nozīmīgi ietekmē dzīves ilgumu, - izdarot „veselīgas” izvēles, dzīves ilgumu var pagarināt pat par 10 gadiem, salīdzinot ar vidējo mūža ilgumu sabiedrībā. Pētījuma rezultāti liecina, ka viens no faktoriem, kas nosaka adventistu lielo dzīves ilgumu, ir gaļas neēšana. 23. Pētot uztura saistību ar balsenes vēža risku, Ziemeļitālijā un Šveicē veiktā 527 balsenes vēža pacientu apsekojumā, kas ilga 8 gadus, tika secināts, ka risku saslimt ar balsenes vēzi palielina sarkanās gaļas (par 210%), pārstrādātas gaļas un olu (par 70%), kā arī zivju (par 60%) lietošana uzturā. Savukārt saslimšanas risku visvairāk samazina svaigu dārzeņu (par 80%), vārītu dārzeņu (par 70%), olīveļļas (par 60%) un augļu (par 50%) lietošana uzturā. 24. Šī paša pētījuma ietvaros tika atklāta saistība starp uzturu un rīkles vēža risku. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem bieža cūkgaļas un pārstrādātas gaļas lietošana uzturā risku saslimt ar rīkles vēzi palielina 3 reizes, sarkanās gaļas lietošana uzturā – 2 reizes, savukārt bieža dārzeņu un augļu lietošana uzturā slimības risku mazina par 60-90 procentiem. 25. Izanalizējot vairākus pētījumus un citus pieejamos dokumentus, kā arī salīdzinot reimatiskā artrīta izplatību starp valstīm ar dažādām uztura tradīcijām, secināts, ka gaļas un tās subproduktu lietošana uzturā ievērojami palielina reimatiskā artrīta risku. Gaļas nelabvēlīgā ietekme tiek skaidrota ar tās sastāvā esošajām taukskābēm, dzelzi un nitrītiem. 26. Organizācijas “American Institute for Cancer Research” un “World Cancer Research Fund”, balstoties uz pētījumu rezultātiem un citu pieejamo informāciju, izstrādājušas ieteikumus, kādam jābūt uzturam, kas aizsargā pret vēzi. Daži galvenie ieteikumi ir šādi: ēdienkartei jābalstās uz augu izcelsmes produktiem, dienā nav vēlams apēst vairāk kā 80 gramus gaļas, jāizvairās no sarkanās gaļas, kā arī žāvētiem un kūpinātiem gaļas produktiem. 27. Pētījumā, kura ietvaros tika apsekoti 1185 nieru vēža pacienti Austrālijā, Dānijā, ASV un Zviedrijā, tika noskaidrots, ka uzturam ir svarīga loma slimības attīstībā, tajā skaitā tika atklāts, ka cepta gaļa palielina nieru vēža risku, savukārt dārzeņi un augļi aizsargā pret šo slimību. vegetarisms.lv |
| Agnese Marhele @ 2009-10-08 12:42:20 |
|
Pievienot komentāru:
| ||||||











