Evija Klavina nomet 21kg

Uz Sākumu / Cilvēku stāsti

Evijas Kļaviņas 21 kg stāsts


Kāzu Pakalpojumu Katalogs
Dietas Plans, DietaDietas Plans, Dieta

Mani sauc Evija, man ir 25  gadi, man ir ko Jums pastāstīt...

Lieki 20 kg man parādījās pakāpeniski pusotra gada laikā, pateicoties ilgstošai medikamentu terapijai un maz kustīgumam. Būtībā, kad man bija jau lieki 10-15, klāt nāca arī kompulsīvā ēšana, es principā centos apēst savas raizes un kreņķus un ēšana man viennozīmīgi uzlaboja garastāvokli. Tomēr es biju ļoti lielā nemierā ar sevi, jo visu mūžu, ja neskaita pēdējos 3 -4 gadus, esmu biju slaida meitene, pat neskatoties uz laukos pie vecvecākiem nodzīvotām vasarām, kad ēdu kā mežstrādnieks - manas iecienītās brokastis bija ceptas olas ar tomātu krējuma salātiem un 4-5 tomātu maizītes uz baltmaizes...Vidusskolas laikā vispār ēdu ļoti neveselīgi, allaž mājās nācu ar čipšiem un šokolādes batoniņiem, bet tas pilnīgi neatspoguļojās manā svarā.

Vislabāk esmu jutusies, kad sveru apmēram 60 kg, un, kad pirms gadiem 3 pati nemanot, nonācu līdz 71, sapratu, ka kaut kas ir jādara un iestājos svara vērotājos. Pieredze bija ļoti pozitīva, sāku ievērot pareizas ēšanas principus un balansu starp ogļhidratiem, taukiem un olbaltumvielam un dzert daudz ūdens un rezultāts arī nelika uz sevi gaidīt – mēneša laika nometu 6kg un biju sajūsmā. Kļuvu arī fiziski aktīvāka un priecīgāka vispār. Tomēr drīz pēc tam bija svarīgāki notikumi manā dzīvē, un svara vērotāji tika nobīdīti malā, un pēc pusgada jau atkal attapos vecajā svarā –ap 70. Nebija drosmes stāties SV atkal, īsti nebija motivācijas (vai vienkārši bija slinkums) mājās ievērot šos principus, tāpēc pati sāku eksperimentēt ar dažādām diētām. Vis-drastiskākā laikam bija griķu, arī badojusies 5 dienas biju. Tagad, to atceroties, zinu, ka visu šo laiku jutos nelaimīga un dzīve bija kā amerikāņu kalniņi – pirmajiem panākumiem sekoja likumsakarīgā „noraušanās”, rīšanas lēkmes un tām sekojošie sirdsapziņas pārmetumi. Turklāt nekādu paliekošu rezultātu, kas kompensētu šo elli, arī nebija – tieši otrādi – ar savām kampaņveidīgajām tievēšanām arī sasniedzu savu personīgo rekordu – 83kg. Bet pagājušā gada vidū manas attiecības ar ēdienu jau bija tik saspīlētas, ka pēc katras ēdienreizes 10 minūtēm laimes sekoja gari un nomācoši sirdsapziņas pārmetumi – lai tos remdētu un kaut uz brīdi atkal justos labi, ēdu atkal. Kauns atzīt, bet tai laikā ķēros pie pēdējiem salmiņiem – arī tievēšanas tabletēm un sennas lapu tējām....

Tai pašā laikā gadiem konsekventi biju iestājusies „pozā” pret sporta klubiem, kas man likās absolūti bezjēdzīgs iestādījums, allaž teicu, ka kustības tur ir tukšas, bez pievienotās vērtības un neko sev, izņemot nodedzinātās kalorijas, tur negūst. Apgalvoju, ka tūliņ, tūliņ saņemšos un iešu atkal salsas kursos, paralēli uz baseinu, un tad manām fiziskajām aktivitātēm vismaz būs „dvēseliska jēga” . Tomēr pagājuša vasara man bija pēdējais punkts un pēc likās, esmu gatava darīt visu, lai nākamās vasaras būtu vērts atcerēties. Es gan apbrīnojami veiksmīgi biju sev iestāstījusi, ka izskatos normāli un jūtos labi, ka visi jau nevar būt tievi un visus pārējos attaisnojumus, ar kuriem sevi mierina sievietes, nespēdamas saņemties. Tagad skatoties bildes, redzu, ka es tiešām biju sevi piespiedusi redzēt spogulī divas reizes tievāku, nekā esmu (diētām man tik liela gribasspēka nebija!), par ko liecina arī tas, ka es konsekventi turpināju pirkt sev drēbes 38. Izmērā, būdama 44.! To darot, apgalvoju sev, ka „drīz jau noderēs” . Bet galu galā man apnika pirkt tikai to, kas man der, nevis patīk, nespēt eleganti pārmest vienu kāju pār otru sēžot, un pašā septembra sākumā es nopirku sporta kluba abonementu. Man likās, ka šāda „muļķība” atmaksāsies tikai tad, ja iešu vismaz 5x nedēļā un tā arī es darīju – kompleksojot nodarbībās un pārģērbjoties un ģērbtuvēs izvairoties no spoguļiem. Tomēr zobus sakodusi, es pārkāpu sev un jau pēc nedēļas, divām konstatēju, ka zobi vairs nav jāsakož – iepatikās. Tas man bija ļoti svarīgi, jo es nespētu ilgstoši regulāri darīt neko tādu, kas man nepatīk. Un, tikko es mainīju attieksmi un beidzu sisties ka muša pret sienu - savu, kā likās, „ mission impossible”, un vairāk pārslēdzos uz tādu kā relaksētāku plūdumu (nenosodīt sevi, kad apēsti 2 kāruma sieriņi, bet vienkārši iet un tos novingrot!), parādījās arī pirmie panākumi, kas bija noturīgi. Un man tiešām liekas, ka kaut kad man ir ieslēdzies tāds mēra sajūtas slēdzītis, kas pilnīgi nepaniko par katru apēsto meduskūku, jo zin, ka ķermenis pieradis pie laba garastāvokļa (vēl viens ļoti nozīmīgs pluss fiziskajām aktivitātēm, ko aizmirsu pieminēt - visas drūmās domas bija ārā pa logu jau pēc kāda mēneša un konstanti esmu, nu ne „happy idiot”, bet diezgan jau uz to pusi pēdējā pusgada laikā, salīdzinot ar to rūgumpodu, kas biju agrāk) un prasīs drīz vien atkal kādu fizisko aktivitāti. Man tagad ir citi veidi, kā iegūt prieku, ne tikai ēdot, tāpēc arī gluži likumsakarīgi un bez piespiešanās ēdienreizes porcijas sarukušas par kādu trešdaļu.

7 mēnešos, cenšoties regulāri pasportot 4-6 reizes nedēļā, dzerot 2,5l ūdens un zaļās tējas dienā, pa 2-3kg mēnesī mierīgā garā nāca nost un inerce sākās pamazām, bet uzņēma apgriezienus strauji-apkārtmēros izpaudās daudz vairāk, ne kilogramos (acīmredzot, uz muskuļu masas pieaugšanas rēķina.)
Secinājums, kas ir svarīgs man pašai, jo grūti bija saņemties,zinot postulējumu - diēta nav kampaņa, bet dzīvesveids, ja gribi uzturēt, ne tikai iegūt skaistu augumu - varētu būt svarīgs arī visām tām, kas līdzīgi kā es domā(-ja): „ kā sākšu tievēt, tās būs mocības mūža garumā..” :
Tad lūk tā: ja tiešām mazāk badojies, dzer daudz ūdens un vairāk sporto (mans gadījums, jo gala rezultātā nespēju sevi spīdzināt ar 1 kāpostlapu un ābolu dienā), tad, nometot lieko svaru un saglabājot aktivitāti, tiešām atkal varēsi normāli ēst, tev nebūs mūžam jāstaigā veikalā pa to tukšo kaktu, kur sakrāmēts viss tas ar mazo tauku procentu!Laikam tā ir vielmaiņa, kas paātrinās, sportojot un pat, tikai nometot svaru, bet man personīgi tas strādā jau kādu otro mēnesi - es nekreņķējos par to, ko ēdu, paralēli tam ticu arī, ka esmu tas, ko apēdu, un cenšos ēst interesanti un veselīgi, dienā arī uzņemu ap 2000 kalorijām, un pēdējo pāris mēnešu laikā pat fitness ir nevis 5x bet 3x nedēļā, bet tomēr, laikam, ja esmu tagad tieva, arī caurmērā ikdienā esmu kļuvusi daudz aktīvāka, vairāk varu fiziski paveikt un svars stāv uz vietas (62kg +/- 1kg).

Esmu pārstājusi uztraukties, ka visu mūžu nu būs jāsvīst uz kardiotrennažieriem un jāēd salātlapas, ja gribēšu palikt savā 38. izmērā! Un man tas ir milzīgs atvieglojums! Tiesa gan, vēl joprojām saglabāju veselīgu modrību un uzskatu, ka katram, kam ir vai bija svara problēmas, pašdisciplīnas nolūkos virtuvē vajadzētu paturēt svarus un kādu reizi nedēļā vai divās arī veikt ” kontroles svēršanos”! Protams, varbūt esmu kāds ārpus normas izņēmums, bet negribas ticēt, esmu parasta, normāla sieviete, kas kādu laiku mocījusies ar medikamentiem un kompulsīvo ēšanu. Priecīgu pavasari visām tievētājām, pārvācamies no sporta zāles uz parciņiem, un, lai izdodas ari pārējām nekāpt uz maniem grābekļiem, bet izvēlēties jau uzreiz pareizo ceļu uz panākumiem!

Agnese Marhele @ 2010-04-19 11:46:05
Dietas plans, Dieta
Dieta, Dietas plans, Pienemties Svara
Uztura specialiste - Agnese Marhele
PowerPoint prezentacija draugiem
Kazu Pakalpojumi - Preceties.lv
Pievienot Favorītiem:
Pievienot Favoritiem - Click here to add this page to your favorites