| Uz Sākumu / Produkti |
Dārzeņi un zaļumi
Dārzeņi – pilnvērtīga uztura neaizstājama sastāvdaļa. Dārzeņi ir augi, kuru sulīgās daļas – lapas, augļus, stumbrus, sīpolus, saknes – izmanto uzturā. Dārzeņi ir galvenie šķiedrvielu piegādātāji organismam. Tie pozitīvi ietekmē vielmaiņas procesus, organisma izturību pret slimībām. |
Alveja - mūsu veselībai Daudzu gadsimtu garumā cilvēki visā pasaulē savā labā ir izmantojuši alvejas pozitīvās īpašības. Dabā ir sastopami vairāk kā 200 alvejas veidi, taču tikai dažiem no tiem piemīt dziedējošas īpašības – Aloe Vera Barbadensis - ir viena no tām alvejām, kurai piemīt šīs ī... |
Baklažāni Baklažānu dzimtene – Indija, kur tie aug savvaļā. No Indijas baklažāni izplatījās Āzijā un Āfrikā. 15. gs. baklažāni ieceļoja Eiropā. Latvijā baklažānus audzē un lieto uzturā samērā maz. Mūsdienās ir daudz baklažānu variantu, un parastākais no tiem – tumši violets, ... |
Bietes (galda jeb sarkanās) Galda biešu šķirnes cēlušas no savvaļas bietēm, kuras vēl tagad satopamas savvaļā Mazāzijā, Irānā, Vidusjūras zemēs u. c. Starp dārzeņiem galda bietes pēc uzturvērtības ieņem trešo vietu aiz kāpostiem un burkāniem. Tās saglabā savu vērtību uzglabājot, tādēļ tās var ... |
Brokoļi Vasara ir īstais laiks, kad savā ēdienkartē izvēlēties brokoļus, jo tie ir nepieciešami tavai veselībai. Tiek uzskatīts, ka brokoļu lietošana uzturā nodrošina veselīgāku dzīvi un ilgāku mūžu. 100 g brokoļu satur 30 Kkal, 3 g olbaltumvielas 4 g ogļhidrātu. Brokoļi sat... |
Burkāni Par burkānu dzimteni uzskata Dienvideiropu. Burkāni ir vieni no pazīstamākajiem uzturā lietojamajiem sakņaugiem. Burkānu audzēšana ir attīstījusies, un tagad ir dažādu krāsu un formu šķirnes. Bez parastajiem, oranžajiem burkāniem ir arī balti un dzelteni burkāni. Uzturā lieto bu... |
Ceļmallapas Latvijā šis augs ir iecienīts, jo tam piemīt daudz dažādu ārstniecisku īpašību. To lieto gan tējās, gan salātos, gan zupās, gan kompresēs, gan pie dzēriena, gan skaistumkopšanā un slimību ārstēšanā. Ceļmallapas ārstē brūces, augoņus, sasitumus, ekzēmas un pumpas. Tās... |
Cūku pupas Cūku pupas atrada izrakumos kopā ar priekšmetiem, kas tika lietoti bronzas laikmetā. Cūku pupas ir pākšaugs. Latvijā, vasarai ejot uz beigām, novācam no dārziņa paša audzētas cūku pupas. Cūku pupas liekam vārīties sālsūdenī. Cūku pupas var vārīt gan ar pākstīm, gan bez pā... |
Gurķi Gurķu dzimtene ir Indija. Tur tie auga savvaļā. Gurķi tiek uzskatīti par brīnumdārzeni – jo tie palīdz notievēt, jo satur pavisam maz kalorijas. Gurķi satur pavisam niecīgu daudzumu vitamīnu. Ja vēlaties ieturēt gurķu diētu, papildus ieteicams izvēlēties ar vitamīniem bagātāku... |
Ingvers – brīnumains garšaugs Ingvera dzimtene Centrālā Āzija un Dienvidāzija. To audzē tropiskā klimatā. Vērtīga ir ingvera sakne. Ingvera sakne ir garšaugs. Ingvers ir aromātisks un tam piemīt nedaudz asa, pikanta un viegli dedzinoša garša. Ingvara sakne satur ēteriskās eļļas, neaizstājamās aminosk... |
Kabači Kabaču dzimtene ir Meksika. Kabači ir ķirbju dzimtas dārzeņi. Tie bieži tiek izmantoti lai notievētu. Kabači izvada lieko ūdeni no organisma. Par vērtīgākajiem kabačiem tiek uzskatīti tieši mazie kabači, jo tajos ir visvairāk vitamīnu. Jaunos kabačus ieteicams lietot uzturā ar v... |
Kāļi Senie grieķi un romieši kāļus uzturā lietoja jau dažus gadsimtus pirms mūsu ēras. Kāļus lieto svaigā veidā, sautētus, ceptus, kā piedevu gaļas ēdieniem. Kāļi var izraisīt cilvēka gremošanas orgānos gāzu rašanos, tos nav ieteicams lietot slimniekiem. Kāļi uzlabo asinsrit... |
Kāposti Kāpostu dzimtene ir Eirāzija, bet lielākā daļa kāpostu sugu cēlušās Vidusjūras apkārtnē. Īpaši iecienīts grieķiem bija lapu kāposts. Sarkanie kāposti tiek uzskatīti par visvērtīgākiem kāpostiem. Tajos ir 4 reizes vairāk antioksidantu, gan C vitamīna nekā baltajos galviņk... |
Kartupeļi Kartupelis ir visvairāk lietotais dārzenis. Kartupeļi savvaļā auga Dienvidamerikā. Eiropa iepazina pirmo kartupeli - tas atceļoja pār Atlantijas okeānu aptuveni 1570. gadā. Kartupeļu šķirnes ir ļoti dažādas. Kartupeļus sauc arī par otro maizi, jo ieguvis tik lielu atzinību daudzas... |
Ķiploks Par Ķiploka dzimteni uzskata Irānu, Ķīnu un Kazahiju. Ķiploki ir sākotnēji tika lietoti kā ārstniecības augs, vēlāk to sāka lietot kā dārzeni. Ķiploks ir īsta veselības bumba. Un par to zin gandrīz katra namamāte. Ķiplokus izvēlas lietot pie marinādēm un dažādu ēdienu ... |
Ķirbis Ķirbis tiek uzskatīts par pasaules lielāko ogu. Ķirbis var svērt līdz pat 600 kilogramus. Iespaidīgi, vai ne? Ķirbis satur 90 % ūdens, tāpēc arī ķirbis tiek izmatots kā diētisks produkts. 100 gramos ķirbja ir 25 kal,1 grams olbaltumvielu un 6 grami ogļhidrātu. Ķirbji satur: E ... |
Kolrābji Kolrābji pēc izcelsmes ir kāpostaugs ar kāpostiem raksturīgajām īpašībām. Kolrābji ir gan apaļi, gan plakani. To krāsa var būt gaiši zaļa vai sarkanīga. Ēdamā daļa ir stublāja paresninājums – bumbulis. Kolrābji Latvijas apstākļos ļoti labi izaug aptuveni 70 dienas, kop... |
Paprika Paprikas dzimtene - Dienvidāzija un Dienvidamerika. Tur tos audzē kā daudzgadīgu dārzeni. Pie mums audzē kā viengadīgu dārzeni. Papriku sauc arī par dārza piparu. Paprikas augļi var būt dažāda lieluma no 5 - 17 cm. Tie ir arī dažādās krāsās – sarkani, dzelteni, oranži, viole... |
Puravi Puravus uzturā lietoja jau Senajā Grieķijā, Romā un arī Ēģiptē. Puravi ir sīpolaugs. Uzturā tiek lietots balts cilindrisks stublājs un arī lapas. Pēc izskata puravs atgādina ķiploku. Puravi īpaši ieteicami: reimatisma slimniekiem. Puravi ārstē podagru, nomierina nervu sistēmu... |
Redīsi Redīsi ir pieskaitāmi pie sakņaugiem. Redīsu garša ir asa un rutkiem pat nedaudz līdzīga. Uzturā lieto nepāraugušus redīsus jo, kad tie jau pārauguši, ir grūti sagremojami un kokaini. Kad redīsi ir jauni, uzturā izmanto gan pašus redīsus, gan to lapas. Redīsi satur C, PP, B grup... |
Sīpoli Sīpolus sākotnēji audzēja Ēģiptieši. Sīpols ir iecienīts gandrīz ikvienā virtuvē. Tā nedaudz stiprā garša piešķir garšu gan svaigiem, gan vārītiem, gan sautētiem un ceptiem ēdieniem. Šo dārzeni jau izsenis izmanto dažādu slimību ārstēšanā. Sīpols veicina vielmaiņu,... |
Sparģeļi slaidumam Sparģeļos ir 95 procenti ūdens, daudz vērtīgu minerālvielu un vitamīnu. Tie lieliski der ka novājēšanas līdzeklis, kas pēc svētkiem var palīdzēt atgūt „slaido līniju.” Lai veiktu gremošanas procesu, ķermenim nepieciešams patērēt daudz vairāk kaloriju, nekā sparģeļi sp... |
Spināti - diētisks produkts Spināti jau kopš agrīniem laikiem tiek uzskatīti par lielisku un diētisku produktu. Tiem piemīt ārstnieciskas īpašības. Pirmā mirklī palūkojoties uz spinātu - nekas īpašs - zaļas lapas. Iepazīstot to tuvāk un pagatavojot dažādus ēdienus Jūs to iemīlēsiet! ... |
Tik dažādi salāti Lai gan salātu lapiņas satur apmēram 96 % ūdens, pārējos četrus procentus veido vielas, kas padara salātus vienu no vērtīgākajiem uztura produktiem, kurā 100 gramos ir apmēram 17 kilokalorijas. Neatkarīgi no salātu veida šie dārzeņi ir bagāti ar C, PP, E un B grupas vitamīniem... |
Tomāti Tomāti tiek uzskatīti par vērtīgiem dārzeņiem to sastāva dēļ. Tomāti ir vieni no izplatītākajiem dārzeņiem pasaulē un daudzu tautu virtuvēs tie kļuvuši par ikdienišķu sastāvdaļu. Tomātu šķirnes ir ļoti daudz, no apaļiem līdz nokareniem līdz pavisam maziem plūmju tomāti... |
Topinambūrs Cilvēkus izsenis pievilcis šī auga īpašais dzīvības spēks, tā spēja izdzīvot ekstremālos apstākļos un dot augstāku ražu salīdzinājumā ar citiem sakņaugiem. Topinambūrs ir lielisks veselīga uztura līdzeklis un īsts brīnumlīdzeklis tautas medicīnā. Senas tau... |
Veselīgā nātre Tik daudz nepatīkamu brīžu, cik sagādā nātre, šķiet, nesagādā neviens cits augs. Tā dzeļ rokās, kad jāravē dārzs, sitas gar kājām pļavā un dažviet izveido tik raženu audzi. Taču sakāmvārds māca: „Ja nevari ienaidnieku uzveikt, padari to par savu sabiedroto.” Nātre ... |
Žeņšeņs Žeņšeņs ir nācis no Korejas un Ziemeļaustrumu Ķīnas. Izmantojamā daļa – sakne. Vizuāli žeņšeņs atgādina cilvēka veidolu. Šīs saknes nosaukums cēlies no vārda šin seng (līdzīgs cilvēkam). Žeņšeņs ir kā enerģijas lādiņš, kas uzlabo arī gremošanu. Žeņšeņs ti... |
Ziedkāposti - Puķkāposti Ziedkāposti dzimtene ir Kipra – Vidusjūras sala. Ziedkāposti ir veselīgs dārzenis. Ziedkāpostos ir izteikti vairāk barības vielu nekā citos kāpostos. Ziedkāpostu ēdamā daļa ir – neuzplaukusī ziedkopa – galviņa. Ziedkāposti īpaši ieteicami: gastrīta slimniekiem, diabēt... |
Mājas lapā īsi un konkrēti aprakstīts par to, kas cilvēkiem būtu jāzina, lai uzturētu sevi formā, būtu fiziski veseli, skaisti un apmierināti ar sasniegtajiem rezultātiem. Galvenais lai pats cilvēks ikdienā neaizmirstu rūpēties par savu ķermeni. Cilvēki, kuriem ir mērķis notievēt noder informācija par visdažādākā veida diētām, to plusiem un mīnusiem.
