Pareizs Uzturs un Dietas

D vitamīns (kalciferoli)

Taukos šķīstošs vitamīns

Organismā nepieciešams nervu sistēmas un sirds darbībai, kaulu stiprināšanai, mitruma saglabāšanai šūnās, veseliem matiem, imūnsistēmas spēcināšanai. Palīdz uzņemt kalciju.

D vitamīna provitamīni ir sterīni, no kuriem ādā ultravioletā starojuma ietekmē veidojas D vitamīns. Tas ir izplatīts dzīvnieku taukos, aknās, olas dzeltenumā, daudz sterīnu ir raugā.

Ja atrodies tiešā saulē apmēram 15 minūtes trīs reizes nedēļā, iespējams, ka esi uzņēmis pietiekoša devā D vitamīnu.

Lietojot D vitamīnu vari mazināt risku saslimt ar kādu no ļaundabīgiem audzējiem , tādiem kā resnās zarnas vai krūšu audzējiem.

D vitamīna trūkums

D vitamīna trūkums pieaugušajiem var izraisīt osteoporozi (kaulu trauslms) un locītavu un kaulu sāpes. D vitamīna trūkums bērniem var izraisīt rahītu (kaulu deformācija), tas var novest pie kaulu defektiem.

D vitamīna pārdozēšana

To var panākt, ja tiek lietoti D vitamīnu saturoši medikamenti. Ja vitamīns tiek pārdozēts – paaugstinās kalcija līmenis asinīs, var veidoties nierakmeņi, aizcietējumi. Pastāv risks, ka audos izgulsnējas kalcija sāļi.

Dienas deva ir 0,0025 – 0,01 mg.

Andis Brēmanis, diētas ārsts, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs vairāk par D vitamīnu

Kā D vitamīna trūkums ietekmē bērnus?

Kā liecina Institute of Medicine (Medicīnas Institūta) jeb IOM veiktais pētījums, lielākajā daļā Eiropas valstu iedzīvotāji neuzņem D vitamīnu pietiekamā daudzumā. Pietiekamās devās D vitamīnu uzņem saulainās Spānijas un Grieķijas iedzīvotāji, kuru uzturā nozīmīgu vietu ieņem arī jūras produkti. D vitamīna nepietrūkst arī ne tik saulaino valstu – Somijas un Zviedrijas – iedzīvotājiem, kuri to pārsvarā uzņem ar pārtiku. Viens no galvenajiem D vitamīna avotiem uzturā šajās valstīs ir margarīns, kam D vitamīns ir pievienots ražošanas procesā.

Ja bērniem pietrūkst D vitamīna, tiem var būt traucēta augšana, attīstās rahīts, kauli ir trausli, var viegli lūzt un vēlāk dzīvē nākas cīnīties ar osteoporozi. Ir arī pierādījumi tam, ka hronisks D vitamīna trūkums varētu būt saistīts ar dažiem vēža paveidiem, diabētu un augstu asinsspiedienu. Uzturs ar pietiekamu D vitamīna daudzumu novērš rahītu bērniem un osteomalāciju jeb kaulu formas izmaiņas pieaugušajiem.

Kā iegūt D vitamīnu?

Parasti saule ir visnozīmīgākais un būtiskākais D vitamīna avots, bet, ja vasarā nav izdevies pietiekami baudīt saulīti, D vitamīnu iespējams uzņemt arī ar uzturu. Jāatzīst, ir ļoti maz produktu, kuri dabiski ir bagāti ar D vitamīnu. Visbagātākais D vitamīna avots ir zivju eļļa, treknas zivis (siļķes, laši, skumbrijas), D vitamīns mazākās koncetrācijās atrodams arī olas dzeltenumā un dzīvnieku aknās, dažkārt tas ir pievienots pienam vai kādam citam produktam rūpnieciskās apstrādes procesā. Būtisks D vitamīna avots ir margarīns, ja tas pagatavots no kvalitatīvām augu eļļām. Daudzās Eiropas valstīs tam pat papildu pievieno D vitamīnu, lai maksimizētu tā uzņemšanu (piemēram, Nīderlandē pat 50 procenti no dienā ieteicamās D vitamīna devas ir atrodami margarīnā). Īpaši aktuāla ir D vitamīna papildu uzņemšana valstīs, kurās saulīte nav tik biežs viesis, piemēram, Skandināvijā un, diemžēl, arī Latvijā.