Pareizs Uzturs un Dietas

C vitamīns ( askorbīnskābe)

Ūdenī šķīstošs vitamīns

C vitamīns piedalās oksidācijas procesu regulēšanā, hormonu sintēzē, audu reģenerācijā, palielina organisma spēju pretoties infekcijas slimībām, regulē kapilāru sieniņu caurlaidību.

C vitamīnu ir lietderīgi lietot kopā ar E vitamīnu, jo arī tam piemīt antioksidanta īpašības, līdz ar to kopā tie spēj darboties efektīvāk.

Ar C vitamīnu bagāti ir augļi, ogas, dārzeņi ( ļoti daudz C vitamīna ir rožu augļos, upenēs, sarkanajos piparos). Maz C vitamīna ir dzīvnieku valsts produktos, bet nemaz nav nobriedušos graudos un pākšaugos. Nozīmīgs C vitamīna avots mūsu klimatiskajos apstākļos ziemas mēnešos ir kartupeļi un skābēti kāposti. C vitamīns viegli oksidējas gaisa skābekļa klātbūtnē.

C vitamīns neveidojas cilvēku organismā.

C vitamīns pieder pie skābēm un, tādēļ to neiesaka lietot tukšā dūšā, jo tas kairina kuņģa gļotādu. C vitamīnu labāk to lietot ēšanas laikā vai pēc ēšanas.

C vitamīns ir ļoti nestabils – gatavojot ēdienu un pat vienkārši uzglabājot augļus un dārzeņus, tā apjoms strauji mazinās. Pat pēc dažu mēnešu glabāšanas vairākums dārzeņu satur vairs tikai pusi no sākotnējā C vitamīna daudzuma.

C vitamīna trūkums organismā

C vitamīna trūkums var radīt saistaudu bojājumus, ko rada kalogēna sintēzes traucējumi (cinga jeb skorbuts). Cingai raksturīga smaganu asiņošana, zobu izkrišana, sāpes locītavās, sirdsdarbības traucējumi

C vitamīna pārdozēšana

Ja vitamīns tiek pārdozēts – gremošanas traucējumi, nierakmeņu veidošanās.

C vitamīna dienas deva ir 75 mg, grūtniecēm un infekcijas slimniekiem 100 – 150 mg.