Pareizs Uzturs un Dietas

Bīstamās ķimikālijas mūsu organismā

      Ja mēs runājam vispārināti, tad ķīmiskās vielas mēs nosacīti varam iedalīt tādās, kas mums ir salīdzinoši nekaitīgas un tādas, kuru lietošana ir bīstama un nevēlama. Tātad varam izdalīt šīs divas grupas. Bet diemžēl šodien vēl nav izpētīts līdz galam, vai šīs nekaitīgās ķīmiskās vielas gan mums, gan videi ir patiesi labvēlīgas. Droši to apgalvot nevar.

Pēdējā pusgadsimta laikā zinātnieki ir radījuši 80 tūkstošus dažādu jaunu ķīmisko vielu, kas tiek izmantotas dažādu preču un produktu ražošanā. Tāpēc mēs nepārtraukti saskaramies ar šīm vielām – mēs tās ēdam, ieelpojam, uzņemam caur ādu utt.

      Eiropā tika veikts pētījums, kur tika iesaistītas 12 Eiropas valstis, arī Latvija. Tika lūgts piedalīties vienas ģimenes 12 – 92 gadus vecas sievietes- vecmāmiņa, māte un mazmeita. Šo sieviešu asinis tika pārbaudītas uz 107 ķīmisko vielu klātbūtni. No meklētajām tika atrastas 73 vielas. Un interesanti, ka nevienai pētījumā iesaistītajai sievietei nebija izdevies uzrādīt rezultātu, kur šādu vielu nebūtu. Mazākais rezultāts bija 18 vielas. Ja mēs runājam ar Latvijas dalībniecēm, tad mazmeitai tika atrastas 24 vielas, mātei- 22 un vecmātei 27. No šī pētījuma mēs varam izdarīt galveno secinājumu – piesārņojuma līmenis aizvien paaugstinās. Un tas nav iepriecinoši.

      Īpatnēji, ka ķīmiskās vielas uzbrūk ne uzreiz. Tas izskaidrojams ar to, ka šīs vielas organismā nonāk nelielos daudzumos, mazās devās. Tūlītējus veselības traucējumus tas nerada, bet ,šīm vielām organismā uzkrājoties, to ietekmi mēs izjūtam vēlāk, jo ķīmiskās vielas nekur nepazūd, bet paliek organismā.

      Tad ir jautājums, kā šīs vielas nonāk mūsu organismā? Piemēram, lietojot gaisa atsvaidzinātājus, kosmētiku, zobu pastu, iegādājoties sintētiskos paklājus, datori un citas elektroierīces satur ķīmiskas vielas, tīrot apģērbu ķīmiski. Ja runājam par produktiem un mūsu uzturu, tad ķīmiskās vielas var nonākt mūsu organismā:

lietojot pārtikas produktus, kas satur daudz un dažādus konservantus, ko mēs pazīstam ar apzīmējumu “E”. Risinājums- lietot pārtikas produktus, kuru sastāvā nav vai ir ierobežots saturs šo konservējošo vielu.
Liela daļa konservu kārbu satur bisfenolu A, kas bojā cilvēku hormonālo sistēmu. Tas var nonākt kārbā uzglabātajā ēdienā. Risinājums- nelietot pārtiku, kas uzglabātas šādā veidā. Labāk būtu izvēlēties svaigu, saldētu vai žāvētu pārtiku vai arī, kas ir uzglabāta stikla traukos.
Nepiedegošās pannas pārklājumā ir ķīmiskās vielas, kas var izraisīt traucējumus aknu darbībā un palielināt iespējamību saslimt ar vēzi. Būtu ieteicams lietot čuguna pannas, kas mūsu organismam ir daudz draudzīgākas.
      Šie ir tikai daži piemēri, kas mums apliecina, ka mūsu sadzīve satur lielu ķīmisko vielu klātbūtni. Tādēļ runājot par pareizu pārtiku, mēs parasti iedomājamies, ka galvenais ir nelietot treknu, kalorijām bagātus pārtikas produktus. Bet pareizs uzturs ir jāsaprot kompleksi. Pie pareiza uztura mēs arī varam piedēvēt pārtikas produktus, kas ir dabiski produkti bez konservantiem, uzglabāti un sagatavoti atbilstoši pareiza uztura principiem arī šādā skatpunktā. Vai tad mūsos neizraisās izbrīns, ja  mēs redzam, ka , piemēram, jogurts vai iefasēta kūciņa ir derīga pusgadu….

      Padomāsim arī par pārtikas produktu, ko lietojam uzturā, sastāvu, uzglabāšanu un sagatavošanu!