7 mīti par veselīgu uzturu

Uz Sākumu / Pareizs Uzturs un Dzīvesveids / Dažādas interesantas lietas

7 mīti par veselīgu uzturu


Kāzu Pakalpojumu Katalogs
Dietas Plans, Dieta

Dr. Andis Brēmanis, dietologs, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs 


Par veselīgu uzturu pastāv dažādi mīti, daži no tiem ir patiesi, daži ir ļoti tālu no patiesības. Aplūkosim 7 populārākos mītus par veselīgu uzturu: 

1. mīts. Neēdot brokastis vai izlaižot citas ēdienreizes, iespējams samazināt svaru.

Šis mīts savā būtībā ir nepatiess, jo cilvēkiem, kas izlaiž, piemēram, brokastis vai pusdienas, ir raksturīgi kārtīgi pieēsties vakarā. Līdz ar to tiek panākts, ka organisms visu dienu dzīvo taupības režīmā un tad katru lieki uzņemto kaloriju cenšas uzkrāt, jo pienākuši taču “slikti laiki”. Rezultātā cilvēkam ne tikai būs slikta pašsajūta ilgstošas neēšanas  dēļ, bet arī smagums un diskomforts no pieēšanās vakarā un rezultātā šāds ēšanas režīms tiešām var provocēt lieka svara veidošanos. Turklāt, brokastis nekādā gadījumā nevajadzētu izlaist, jo tā ir visnozīmīgākā ēdienreize, kad mums jāuzņem enerģija jaunai dienai.

Kā uzsver dietologs Andis Brēmanis: „Vissvarīgākais ir ievērot ēdienreizes, nekādā gadījumā nevajadzētu tās izlaist, jo īpaši brokastis, kad mums jāuzņem gandrīz 25 % no dienai nepieciešamās enerģijas. Ja sabalansēsiet uzturu, dažās ēdienreizēs kaut nedaudz ieēdot, organisms neatradīsies stresa stāvoklī un būs vieglāk tikt vaļā no liekajiem kilogramiem!“ 

2. mīts. Visi tauki ir kaitīgi, tāpēc no tiem uzturā jāizvairās!

Arī šis mīts ir nepareizs. Izšķir 2 veidu taukus – „labos“ jeb augu taukus un „sliktos“ jeb dzīvnieku taukus. Organismam ir vajadzīgi abu veidu tauki, jo tauki ir enerģijas avots, tie palīdz organismā uzsūkties tādiem vitamīniem kā A, D, E un K (bez taukiem šos vitamīnus organisms uzņemt nespēj). Tomēr galvenokārt mums ir nepieciešami „labie“ tauki, jo tajos atrodas neaizvietojamās taukskābes (Omega-3 un Omega-6), kuras mūsu organismam ir vajadzīgas, bet pats tās saražot tas nespēj.

Skaidro dietologs Andis Brēmanis: „Organismam vajadzīgi abu veidu tauki, tomēr jāievēro mērenība „slikto“ tauku patēriņā, jo tie nepatērēti sāk uzkrāties, turklāt piesātinātās taukskābes daudzos produktos atrodas slēptā veidā piem., desās, ceptā ēdienā. Svarīgi ir ik dienas lietot uzturā produktus, kas satur „labos“ taukus, piemēram, augu eļļas, riekstus, treknās zivis, u.c.“ 

3. mīts. Glāze sulas var aizstāt ēdienreizi!

Šis mīts faktiski ir patiess. Sulas satur 85 – 92% ūdens, tomēr tās atšķirībā no tīra ūdens satur arī vielas ar enerģētisku vērtību – dabīgus cukurus, arī mazliet olbaltuma un pavisam nedaudz taukvielu. Svaigi spiestās sulas, jo īpaši biezsulas, satur arī balastvielas, tāpēc var tikt vērtētas kā ēdiens.

Stāsta Andis Brēmanis: „ Sulas var iekļaut gan lielākas maltītes sastāvā, bet tās var būt arī kā neliela, atsevišķa ēdienreize. Tomēr jāatceras, ka sula nevar pilnībā aizstāt ēdienu!“ 

4. mīts. Margarīns ir neveselīgs produkts, jo satur daudz trans-tauku!

Šis mīts vairs neatbilst patiesībai. Līdz 90-to gadu sākumam margarīns patiešām saturēja daudz trans-tauku, kas pēc savas būtības ir „sliktie“ tauki, turklāt lietoti pārlieku lielā apjomā, tie samazināja „labā“ holesterīna līmeni asinīs.

Mūsdienās margarīnā trans-tauku nav vai arī tie ir ļoti mazā daudzumā (vidēji 0.5 g uz 100 g produkta, sviestam tas ir aptuveni 5% no kopējā produkta svara). Katrā ziņā, iegādājoties dažādus produktus (tostarp sviestu, margarīnu, t.s. miksētos produktus u.c.), vajadzētu šim aspektam pievērst uzmanību, jo trans-taukiem nevajadzētu pārsniegt 1 g robežu uz 100 gramiem produkta.

Margarīns kā produkts ir īpaši nozīmīgs cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, jo tajā atšķirībā no sviesta, praktiski nav holesterīna.

Skaidro Andis Brēmanis: „Labs margarīns ir gatavots no labām augu eļļām, kas satur vērtīgās polinesātinātās taukskābes, kas ir derīgas kā būvmateriāls šūnu membrānās un ietekmē holesterīna līmeni asinīs, to pazeminot. Tātad, mazkustīgiem cilvēkiem un indivīdiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs priekšroka būtu jādod labam, kvalitatīvam margarīnam.“ 

5. mīts. Veģetārisms ir  kaitīgs veselībai jo organisms neuzņem tās  barības vielas, kas ir gaļā.

Šis mīts ir daļēji patiess, tomēr galvenokārt atkarīgs no paša veģetārieša ēšanas paradumiem. Īsti vegetārieši neēdīs gaļu, bet tajā pašā laikā sabalansēs uzturu tā, lai  tajā netrūktu to uzturvielu un vitamīnu, kas atrodami gaļā. Līdz ar to veģetāriešiem vairāk laika jāvelta savas ēdienkartes plānošanai.

Stāsta Andis Brēmanis: „Cilvēkiem, kas dažādu iemeslu vadīti atsakās no gaļas, vajadzētu padomāt par organisma apgādi ar B12 vitamīnu un dzelzi. Šīs uzturvielas dabīgā veidā atrodas gaļā, tāpēc veģetārešiem vajadzētu lietot citus produktus, kas ir bagātināti ar tām, lai viņu uzturs būtu sabalansēts un tajā būtu visas organismam tik nepieciešamās uzturvielas.“ 

6. mīts. Dienā jāizdzer vismaz 8 glāzes ūdens.

Šo mītu varētu uzskatīt par daļēji patiesu, jo ūdens cilvēkam ik dienas ir nepieciešams, tomēr jāapšauba, vai nepieciešams izdzert tādu apjomu. Svarīgākais ir, lai cilveks nejustu slāpes un lietotu šķidrumu pietiekamā daudzumā (pie ēdienreizēm, papildu, ja nepieciešams). Būtībā nepieciešamais šķidruma daudzums ir atkarīgs no paša cilvēka, turklāt jāatceras, ka arī daudzi ēdieni satur šķidrumu.

Andis Brēmanis uzsver: „Dienā nepieciešamais ūdens daudzums ir atkarīgs no cilvēka uztura, ķermeņa masas, fiziskās slodzes, klimatiskajiem apstākļiem un citām, tikai konkrētajai personai raksturīgajām īpatnībām un nav noteikts daudzums, cik cilvēkam dienā būtu jāizdzer. Ja uzturā būs daudz svaigu dārzeņu un augļu, šķidrumu vajadzēs mazāk, savukārt, jo ēdienkarte šai ziņā nabadzīgāka, jo nepieciešamā šķidruma daudzums lielāks.  Sekojiet līdzi savām izjūtām un katrā ziņā turiet kādu šķidrumu, vislabāk ūdeni, vienmēr pa rokai!“  

7. mīts.  Lai ievērotu veselīgu dzīvesveidu, nedrīkst ēst pēc plkst. 18.00.

Šis mīts arī ir daļēji patiess, jo liela pieēšanās pirms gulētiešanas nav veselīga. Tad organismam naktī nav iespējas atpūsties, jo ir jāpārstrādā uzņemtā pārtika. Tomēr ēst vai nēest pēc sešiem lielā mērā ir atkarīgs no katra cilvēka dzīves ritma. Cilvēkam, kurš pie miera dodas tikai ap divpadsmitiem vai vieniem naktī, noteikti gribēsies un pat vajag ieēst, savukārt cilvēkam, kas gulēt dodas jau ap deviņiem vai desmitiem, noteikti nevajadzētu ēst vēlāk par 18.00.

Skaidro dietologs: „Ēst vai nēest pēc 18.00 lielā mērā ir atkarīgs no cilvēka dzīves ritma, tomēr jāatceras, ka nevajadzētu ēst smagus, taukvielās gatavotus ēdienus vismaz 2 stundas pirms gulētiešanas, lai ļautu organismam atpūsties. Tējas padzeršana ar nelielām uzkodām vai kāda augļa apēšana neradīs problēmas, ja tiks veikta arī īsi pirms došanās pie naktsmiera.“

Agnese Marhele @ 2009-02-23 02:42:36

69 % Latvijas iedzīvotāju ikdienas ēdienkartē iekļauj jogurtu  Atpakaļ     Tālāk  Aicina rūpēties par savu sirdi



Pievienot komentāru:
Vārds:E-pasts:
Komentārs:

    Apskatīt visus komentārus



Vārds: Anita 30/03/11 11:48 am
Gribu zinaat kaut ko vairaak par piena suukalaam. Vai suukalas var izmantot atslodzes dienaas un cik daudz var dzert?




Dietas plans, Dieta
Dieta, Dietas plans, Pienemties Svara
Uztura specialiste - Agnese Marhele
PowerPoint prezentacija draugiem
Kazu Pakalpojumi - Preceties.lv
Pievienot Favorītiem:
Pievienot Favoritiem - Click here to add this page to your favorites